Jumis
Zemes un tās auglības simbols, dzīvības sākums. Jumis – sena druvu auglības dievība latviešu mitoloģijā. Vārda „Jumis” izcelsme rodama senajā sanskrita valodā- tā nozīme ir dvīnis- auglības, pārpilnības, laimes un veiksmes simbols. Par Jumja mājvietu tiek uzskatīti gan divi kopā saauguši ziedi vai rieksti, gan tradicionāli - divas labības vārpas. Jumim viss padodas dubulti. Jumi mēdza glabāt istabā goda vietā, kā arī jaunu meitu pūra dibenā.
Auseklītis, Rīta zvaigzne
Auseklis ir rīta zvaigznes simbols, kas simbolizē gaismas uzvaru cīņā pret tumsu.
Zvaigznei ir liela nozīme tumsas un pazemes spēku atvairīšanā. Zvaigžņotajam rakstam latviešu ticējumos ir maģiska nozīme – tas pasargā no ļauna. Piemēram, zvaigžņu sega naktī sargā gulētāja dvēseli.
Latviešu etnogrāfiskajos rakstos zvaigznei ir krusta forma ar četriem, sešiem un astoņiem stariem. Sevišķi grezns zvaigznes variants ir rīta zvaigznes simbols – auseklītis. Tā ir zvaigzne ar astoņiem stariem un simbolizē gaismas uzvaru cīņā pret tumsu. Auseklīti uzskata arī par spēcīgāko lietuvēna krusta variantu, jo tas jāuzvelk ar vienu līniju.
Māras krusts, Krustu krusts
Māras krusts jeb krustu krusts – uguns un tās robežsituāciju simbols. Tā ir laimes un mīlas zīme. Aizsargā valkātāju no ļauniem gariem. Zīme cieši saistīta ar uguni, māju, auglību.
Sendienās šo zīmi parasti uzvilka maizes klaipam vai vakaros pelnu kopiņai, tādēļ zīme saukta par uguns krustu. Tā kā Māra tika uzskatīta par saimniecības un dzīvnieku pasaules sargātāju, ar Māras krustu tika sargāta materiālā labklājība- mājas un maize, tādēļ Māras krusts bija sevišķi nozīmīga simbolika. Tā ir kā aizsardzība nākamās ģimenes labklājībai. Pāra zīme - senatnē mēdza uguni iegūt beržot divus kociņus vienu pret otru, tos turot krusteniski. Teiciens- viena pagale nedeg. Tāpat liekot ugunskurā pagales + vai x zīmēm līdzīgi- tās labāk deg. Līdzīgi arī kāzām nepieciešama šī zīme, lai savienība būtu auglīga.
Ūsiņš
Dzīvības zīme. Ļoti spēcīga aizsardzības zīme. Tika vilkta gan šūpuļos, gan uz sliekšņiem, gan citur. Eksperimentāli noteikts, ka šī zīme spēj neitralizēt arī kādu daļu no kaitīgā starojuma struktūras. Šī zīme dod arī spēku vārgajiem, dziedē slimības un stiprina savienības.
Labvēlīgs mājlopiem, īpaši zirgiem. Zīme apzīmē gaismas dieva Ūsiņa zirgus, saules vedējus. Dod valkātājam veiksmi ceļā.
Ūsiņa zīme ir līdzīga diviem ar mugurām pretī saliktiem E burtiem vai atslēgai.
Ūsiņš būtībā ir jaunākās dievības - Jurģa - senais nosaukums. Tāpēc Ūsiņa diena tiek svinēta 23. aprīlī, kad arī pirmo reizi laida zirgus pieguļā, upurēja Ūsiņam gaili un rīkoja Ūsiņa tirgus zirgu pirkšanai un pārdošanai.
Svastika, Pērkona krusts, Ugunskrusts
Laimes, enerģijas, Saules un uguns zīme. Viens no vecākajiem rakstiem, sastopams daudzu tautu un it īpaši baltu ornamentikā. Ugunskrusts veidojies no diviem krustotiem zibeņiem. Lietots kā ļaunuma atbaidītājs un pasargātājs no nevēlamām dabas parādībām. Latviešu mitoloģijā šī zīme simbolizē, gaismu, uguni, dzīvību. Šis ir arī Laimas krusts- piesaista laimi un atvaira nelabos spēkus
Ugunskrusts ir saistīts ar Sauli, Laimu, un Pērkonu, tādēļ to mēdza iegriezt bērna gultiņas galā, kā arī ieaust jostā ar kuru bērnu satin. Pērkons darbojas kā visu ļauno spēku vajātājs.
Austras koks, Saules koks
Saule ir mūžīgās kustības un dzīvības simbols. Citu zīmju vidū Saules zīmes ir uz augstākas pakāpes- tā ir visa redzētāja un zinātāja. Visvairāk Saules zīme tiek lietota sieviešu rotās, it sevišķi meitu pūra mantās. Paši svarīgākie raksti goda tērpos, kāzās obligāti arī līgavainim. Saule ir visa sākums – siltums un gaisma, kam lemts apspīdēt arī Jūsu laulību. Mūžīgu gaismu jaunajai ģimenei.
Sargā dzimtu, ģimeni. Lietotāju savieno ar dievu, dod spēku un padomu. Uguns un mājas pavarda aizgādne.
Austras koka saknes saistīja ar pazemes pasauli. Stumbrs - vidus pasaule, kurā dzīvo cilvēki, dzīvnieki un citas dzīvas būtnes. Koka lapotne tika saistīta ar debesu pasauli. Austras koka lapas bija no sudraba, saknes no vara, bet zari no zelta. Parasti šis koks bija ozols. Austras koks simbolizē saules ceļu un pasaules kārtību.
Saules zīme
Zemes Saule seno latviešu izpratnē ir mūžīgās dzīvības un kustības simbols, bez kuras nebūtu dzīvības. Tā ir palīgs zemkopim, labvēlīga ražas gada devēja. Saule ir mīļā māte jebkurai dzīvai radībai. Kā tēls, kuram latviskajā izpratnē piedēvētas Mātes funkcijas, Saule un tās zīmes celtas īpašā godā. Saule māca arī taisnīgumu un žēlsirdību - tā spīd vienādi visiem.
Saule ir centrālais tēls debesu spīdekļu grupā, tai ierādīta goda vieta arī dažādos rotājumos.
Saules zīme sastopama visu tautu rakstos, visbiežāk to atveido kā apli, ar līnijām pārkrustotu apli vai riteni, jo saule allaž ripo pa debesu jumu. Saules zīme dažādos darinājumos ierakstīta arī kā kvadrāts, novietots uz viena stūra, vai astoņstūris, to attēlo arī kā ziedam līdzīgu rozeti. Rūpīgi jāielūkojas rakstos, lai dažādās kompozīcijās atšķirtu uz pusēm pāršķeltās saulītes, ar divām nošķeltām virsotnēm ierakstītās saulītes. Saules raksta atvasinājumu ir ļoti daudz, arī rotātie priekšmeti un tehnikas ir ļoti daudzveidīgi.
Saules zīme visbiežāk lietota sieviešu apģērba un rotu izdaiļošanai, tā grezno darbarīkus, kuros meitas lietoja pūra darināšanai. Saules zīmes neiztrūkstoši ir arī kāzās līgavainim dāvināmo cimdu un zeķu rakstos.
Rakstu veidojot, saules zīmei parasti izvēlēta centrālā vieta. Populārākā krāsa Saules zīmēm ir sarkanā un dzeltenā.
Dieva zīme
Šai zīmei ir ļoti liela simboliska jēga, tā piesaista dievišķos un radošos spēkus. Zīme simbolizē debesis kā pasaules jumtu. Šo zīmi liek kā saikni ar augstākajiem spēkiem, kā arī garīgo sargātāju. Tā ir dievišķās izziņās veicinātāja, gaismas enerģijas avots. Šī zīme palīdz atbrīvoties no enerģētiskajiem blokiem, simbolizē dieva klātbūtni ik solī.
Dieva nosaukums latviešu valodā ietver pamatnozīmi spīdēt, debesis, debesu spožums. Dievs latviešiem nozīmē izpratni par augstāko pasaules likumu. Dievs ir gudrība, labums, daiļums, visa sākums un gals, visa devējs un ņēmējs, augstākais padoms un iemesls.
Dievs ir labvēlīgs, priecīgs, daiļš, viņš valda un lemj, ir sargs un ceļabiedrs. Dievs ir taisnīgs, ir tikumu veicinātājs un audzinātājs. Dievs nav bargs, dusmīgs un nepieejams, bet gudrs un laipns padomdevējs, un ļaudis no viņa gaida pamācību un gudrību.
Zalktis
Zalktis uzlūkots par čūsku ķēniņu, jo tam zelta kronis galvā. Zalkša zīme ir gudrības un zintniecības simbols, pazemes valstības sūtņa zīme.
Zalkša zīme visbiežāk sastopama jostās, prievītēs, cimdos.
Pēc uzbūves zalkša zīme līdzinās daļai no Pērkona zīmes, taču uzskats, ka, krustojot divas Zalkša zīmes, iegūstams Pērkona krusts, ir aplams.
Mēness zīme
Kā mitoloģisks personāžs blakus Saulei bieži minēts Mēness. Saulei pieder diena, Mēnesim - nakts.
Latviešu zemnieks savus darāmos darbus cieši saistīja ar mēness fāžu ritu (jaunā mēnesī veica darbus, kas saistīti ar augšanu, dilstošā mēnesī tādus, kas veicina iznīkšanu), tādēļ Mēness kā zīme arī izmantots priekšmetu un apģērbu rotājumos.
Mēness ir bāleliņa - karavīra palīgs. Kā Saules zīmes bieži ierakstītas meitu apģērbos un pūra darināmajos rīkos, tā Mēness zīme bieži rotā puišu un vīru piederumus.
Mēness darbs arī rūpēties par zvaigznēm kā tēvam par bērniem.
Vienkāršākā Mēness zīme ir pusapļa vai 900 leņķī lauzta līnija. Ievērojot ornamenta uzbūves sakarības, Mēness zīme kompozicionāli tikusi iekļauta kā četrstūra forma.
Savdabīgs raksts ar sargātāju spēku ir Mēness krusts, kuru veido izcelts centrs ar četrām Mēness zīmēm apkārt.
Akas pasaules zīme
Akas simbols raksturo pasaules pamatu. Tajā, caur simboliskiem akas grodiem, kurus rada četri slīpie krusti, veidojas tukšuma telpa jeb Sākotne. Šajā zīmē savienojas augša ar leju un debesis ar pazemes ūdeni. Šī zīme ievada jaunu Saules gadu, tāpēc tā ir arī Saules un pasaules zīme.
